Par viņu varētu teikt zēnu valodā - īsts "čoms". Visur ir klāt ar izpalīdzīgu roku, neko neizkrāso vai nedemonstrē. Jūtas tā, it kā dzīve būtu viens vienīgs rīts. Mākoņi taču nedrīkst aizēnot Jogitas seju! Ja viņa arī kļūst sentimentāla, tad tā ir tikai poza. Pretnis bezdibenim - tāda ir Jogitas dzīve!
(no Gunnara Treimaņa 2002.gadā izdotās grāmatas "Vārdu noslēpumi")
|
.jpg)
